Leptospiroze Rīgā. Kā pasargāt savu mājdzīvnieku?

Šobrīd Rīgā un ne tikai, pastāv reāls risks, ka mājdzīvnieki un cilvēki var saskarties ar bīstamu infekciju - Leptospirozi.

Pēdējā laikā pieaug brīdinājumi par šo slimību, jo baktērijas izplatās ar savairojušos grauzēju (piemēram, žurku un peļu) urīnu, un tās var saglabāties mitrā vidē - augsnē, ūdenī, appludinātos dārzos vai kanalizācijas vietās. Leptospiroze ir bīstama mājdzīvniekiem ne tikai laukos, bet tagad jau arī pilsētās - tiem, kas apmeklē parkus, staigā pa pagalmiem vai applūdušām ietvēm.

Tāpēc katram suņa un citu mājdzīvnieku īpašniekam ir svarīgi izprast - kas ir leptospiroze, kā tā var ietekmēt tavu mīluli un mūs pašus, un ko darīt, lai samazinātu saslimšanas risku.

Kas ir leptospiroze?

Leptospiroze ir infekcijas slimība, ko izraisa spirālveida baktērijas Leptospira. Šīs baktērijas izdalās urīnā no inficētiem dzīvniekiem - parasti grauzējiem, savvaļas dzīvniekiem vai arī slimiem mājdzīvniekiem.

Uzņēmīgi ir visi siltasiņu dzīvnieki, arī jūras zīdītāji un cilvēks. Biežāk slimo suņi, cūkas, liellopi, zirgi, bet kaķiem saslimšana ir sastopama reti.

Baktērijas var saglabāties mitrā vidē - appludinātā augsnē, dubļos, dīķos, grāvjos vai kanalizācijas vietās pat vairākas nedēļas vai mēnešus. Suns var inficēties, ja ieelpo vai ieēd piesārņotu ūdeni, saskaras ar dubļiem vai inficētu virsmu, vai ja tam ir brūce, caur kuru baktērijas var nonākt organismā. Arī pilsētā - ēku pagalmos, dārzos, pagrabos, vietās kur varētu būt žurku vai peles, pastāv diezgan liela inficēšanās iespēja.

Kā leptospiroze ietekmē suņus — simptomi un risks

Inficēties var jebkurš suns - neatkarīgi no vecuma, šķirnes vai dzīvesvietas. Simptomi var būt smagi, un slimība var progresēt ātri. Biežākie simptomi:

• Letarģija, nespēja kustēties, apetītes zudums

• Vemšana, caureja, dehidratācija

• Drudzis, dzeltenīgas gļotādas (acis, gūžas), dzeltenīga āda

• Izmaiņas urīna daudzumā vai krāsā, urīna izdalīšanās palielināšanās vai samazināšanās

  
  

Slimībai attīstoties, baktērijas var ietekmēt aknas, nieres un citus orgānus — risks ir nopietns, un gadījumā, ja ārstēšana nav uzsākta laicīgi, sekas var būt neatgriezeniskas.

Turklāt – suns var justies un izskatīties labi, bet tomēr būt inficēts vai pat pārnēsātājs, kas nozīmē, ka var apdraudēt citus dzīvniekus vai cilvēkus.

Profilakse un drošības pasākumi

🛡️ Vakcinācija

• Vakcinācija pret leptospirozi ir ļoti ieteicama – tā ievērojami samazina infekcijas risku.

• Vakcinācija īpaši svarīga suņiem, kuri daudz laika pavada ārā, tuvu ūdenskrātuvēm, dabai, laukiem vai vietām, kur varētu būt grauzēji.

🌧️ Vide un uzvedība

• Izmantojiet tīru dzeramo ūdeni, neļaujiet sunim dzert no peļķēm, grāvjiem, dīķiem vai kanalizācijas vietām.

• Ja dzīvojat pilsētā – rūpējieties par grauzēju kontroles pasākumiem: neizmetiet atkritumus tam neparedzētās vietās, slēdziet atkritumu tvertnes.

• Pēc pastaigām vai kontakta ar ārējo vidi nomazgājiet suņa ķepas un, ja nepieciešams, arī savas drēbes vai virsmas, ar ko suns varēja kontaktēties.

🔎 Monitorings un veterinārārsts

• Regulāri sekojiet līdzi sava suņa veselībai: apetītei, urinācijai, enerģijai, vispārējai uzvedībai. Ja pamanāt kaut ko neparastu nekavējoties vērsieties pie vetārsta.

• Ja suņa vakcinācija nav atjaunota, pārrunājiet ar vetārstu, vai jūsu suns ir pakļauts riskam un vai ir ieteicams vakcinēt.

• Izvērtējiet vidi, kurā pastaigājaties - parki, dārzi, pagalmi, vietas ar iespējamu grauzēju aktivitāti, un pielāgojiet pastaigu maršrutus, ja nepieciešams.

AMIS Veterinārās klīnikas speciālisti vienmēr ir pieejami, lai sniegtu padomus, apspriestu vakcinācijas iespējas, diagnostiku un aprūpi, ja jūsu mīlulis nonācis saskarē ar šo risku.

Leptospiroze ir reāls drauds, taču tas ir pārvarams, ja rīkojamies gudri un atbildīgi. Ar vakcināciju, piesardzīgu uzvedību un atbildīgu vides pārvaldību mēs varam pasargāt savus mīluļus un savas ģimenes.

👉 Ja vēlies pārrunāt vakcināciju vai vienkārši konsultāciju par leptospirozes riskiem - aicinām sazināties ar AMIS Veterināro klīniku.

Kāpēc Rīgā pieaudzis grauzēju skaits?

Pēdējo gadu laikā Rīgā ir novērots grauzēju – īpaši žurku un peļu skaita pieaugums, arī pilsētas parkos un dzīvojamos rajonos. Tam ir vairāki iemesli. Viens no galvenajiem faktoriem ir pilsētvidē viegli pieejama barība – atkritumu konteineri, organiskie atkritumi un cilvēku atstāts ēdiens. Grauzēji ir ļoti pielāgoties spējīgi, un pilsēta tiem nodrošina gan barību, gan patvērumu.

Situāciju pastiprina arī salīdzinoši siltas un mitras sezonas, kas ļauj grauzējiem vairoties ilgāk un aktīvāk nekā aukstās ziemās. Turklāt pilsētvidē tie bieži sastopami vietās ar ierobežotu vai neregulāru deratizāciju.

Grauzēju skaita pieaugums nav tikai estētiska vai sadzīviska problēma, tie ir dažādu infekcijas slimību, tostarp leptospirozes, pārnēsātāji.