.png)
Karstajā laikā aicinām parūpēties par dzīvniekiem Karstajā laikā aicinām dzīvnieku īpašniekus īpaši pievērst uzmanību dzīvniekiem, jo gan lauksaimniecības, gan mājas (istabas) dzīvnieki ir jutīgi pret paaugstinātas temperatūras iedarbību.
Suņi un kaķi izdala sviedrus TIKAI caur ķepām un galvenais veids, kā viņi mēģina atvēsināties, ir ar elsošanas palīdzību. Daži mājdzīvnieki ir īpaši jutīgas pret pārkaršanu, to šķirnes, saslimšanu, vecuma vai citu apstākļu dēļ.
Dzīvniekam ilgstoši uzturoties paaugstinātā temperatūrā notiek perifēro asinsvadu paplašināšanās un ja cirkulējošo asiņu apjoms nepalielinās, dzīvniekam iestājas sirds mazspēja, kas var beigties ar nāvi.
Kā notiek pārkaršana? Visbiežāk pārkaršana notiek karstās un nevēdinātās telpās, kurās ir paaugstināts mitrums. Pārkaršanu veicina tiešie saules stari, bezvējš, mitrums, nepietiekami uzņemts šķidruma daudzums, fiziskā slodze, liels dzīvnieku blīvums.
Karstajā laikā NEKAD nedrīkst mājdzīvnieku atstāt aizvērtā automašīnā.
Ja ārā temperatūra ir +22 grādi, pēc 30 minūtēm jūsu automašīnā būs jau +40 grādi.
Lauksaimniecības dzīvnieki karstajā laikā pārkarst, atrodoties atklātās ganībās, bezvējā, tādejādi tie var iegūt saules dūrienu, bet transportēšanas laikā - karstuma dūrienu.
Mazie dzīvnieki - suņi un kaķi visbiežāk pārkarst ieslēgti slikti ventilējamās telpās, kā arī ieslēgti automašīnās pie veikaliem. Kaķiem, tāpat kā suņiem, ir ļoti mazs sviedru dziedzeru skaits, līdz ar to liekais siltums praktiski netiek izdalīts ar sviedriem un organisms netiek dzesēts.
Pārkaršanas pazīmes:
Dzīvnieki ir nomākti, saguruši, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs pulss un elpošana, var novērot muskuļu trīcēšanu un krampjus, acu un mutes gļotāda kļūst tumši sarkana vai zilgana.
Ja pamaniet, ka Jūsu dzīvnieki ir nomākti, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs un sekls pulss un elpošana, muskuļu trīcēšana, krampji, kā arī acs un mutes gļotādas paliek tumši sarkanas vai zilganas, nekavējoties griezieties pēc palīdzības pie veterinārārsta un rīkojieties pēc veterinārārsta norādījumiem!
Ko darīt līdz veterinārārsta atbraukšanai
1. Iespēju robežās jāpārtrauc karstuma un saules iedarbība uz pārkarsušo dzīvnieku – tas jānogādā ēnā vai vēsā, labi vēdinātā telpā.
2. Pārkarsušo dzīvnieku vēlams apliet ar vēsu ūdeni vai arī likt vēsa ūdens kompreses.
3. Dzīvniekam jānodrošina pēc iespējas mierīgāka vide bez papildus stresa faktoriem.
4. Jānodrošina pieeja vēsam ūdenim, lai dzīvnieks varētu padzerties.
Tuvojoties vasarai noteikti izlasi: 8 padomi, lai izvairītos no dzīvnieku pārkaršanas 1. Dodiet visiem dzīvniekiem - gan lauksaimniecības, gan mājdzīvniekiem, pietiekami daudz auksta dzeramā ūdens un ja ir iespējams, mainiet sasilušo ūdeni pret vēsu.
2. Dodoties izbraukumā vai arī iepērkoties, neatstājiet mājdzīvniekus automašīnā, arī tad, ja logs ir pusatvērts!
3. Neatstājiet mājdzīvniekus ārā karstajā diennakts laikā, no plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00, tiešos saules staros. Parūpējieties, lai tie atrastos nojumē vai koku ēnā.
4. Pastaigas labāk plānot laika posmā pirms plkst. 8:00 rītā un pēc plkst 18:00 vakarā.
5. Transportēšanas laikā transporta līdzeklī neievietojiet pārāk daudz dzīvnieku un nodrošiniet tiem ventilāciju. Ja transportēšanas laiks ir ilgs, centieties ik pēc laika apstāties, lai padzirdinātu dzīvniekus un izvēdinātu transporta līdzekli.
6. Ja vien ir iespējams, dzīvniekus peldiniet.
7. Ja Jūsu mājdzīvnieki - suņi, kaķi u.c. tiek turēti dzīvoklī, mēģiniet ierīkot tiem guļvietu vēsākā telpā, piemēram, vannas istabā uz flīžu grīdas.
8. Ja Jūsu suns tiek turēts piesiets vai atrodas voljērā, parūpējieties, lai tam būtu iespēja patverties no tiešiem saules stariem.
9. Samaziniet laiku, ko dzīvnieks pavada atrodoties uz ASFALTA. Pirms vedat dzīvnieku pastaigā, piespiediet savu plaukstu cieši pie asfalta un paturiet 7 sekundes, lai noteiktu, vai teemperatūra būs komfortabla jūsu dzīvniekam.
KUKAIŅI
Mājdzīvniekus apdraud arī dažādi asinssūcēji kukaiņi, kas sagādā dzīvniekiem sāpes, stresu un nereti arī nopietnus draudus to veselībai un dzīvībai.
Kādi asinssūcēji kukaiņi apdraud mājdzīvniekus:
Odu jeb dzēlējodu mātītes ir asinssūcējas, bet tēviņi sūc nektāru. Odi parasti sastopami un ir aktīvi mitrās, ēnainās vietās mežos un krūmājos. Visaktīvākie tie ir vakaros un naktīs, kā arī apmākušās dienās. Kāpuri dzīvo ūdeņos, kur nav zivju, piemēram, peļķēs vai ezeru un upju seklumā. Tie sastopami arī applūdušos pagrabos. Kāpuri barojas ar planktonu. Latvijā konstatētas 27 odu sugas (pasaulē ~1500 sugas).
Dunduri ir lielākie no asinssūcējiem divspārņiem. Zīdītāju, tajā skaitā cilvēku, asinis sūc tikai mātītes, bet tēviņi pārtiek no nektāra, augu sulām un laputu saldajiem izdalījumiem. Dunduru mātītes dūriens ir visai sāpīgs, jo brūcē tiek ievadītas siekalas, kas kavē asins sarecēšanu. Kāpuri attīstās augsnē, dūņās vai trūdošās augu atliekās. Dunduri aktīvi galvenokārt dienas vidū, parasti uzturas mitrās vietās, pie ūdeņiem. Pasaulē dunduru dzimtā zināmas ~3000 sugas, Latvijā konstatētas 27 sugas. Lielākie dunduri ir diždunduri (ģins -Tabanus). No tiem vislielākie ir govju (T. bovinus) un briežu (T. tarandinus) dunduri.
Mušu dzimta sugu skaita ziņā ir lielākā Latvijā. Mušām raksturīga daudzveidīga bioloģija. Vairāku sugu kāpuri attīstās trūdošu organisku vielu atliekās, ekskrementos, savukārt citu sugu kāpuri ir augēdāji. Pieaugušās mušas sastopamas uz ziediem, kokiem un krūmiem, zālē. Tās barojas ar nektāru, augu sulu, pūstošiem atkritumiem un ekskrementiem. Dažas sugas ir plēsīgas, citas – sūc asinis, piemēram, sīvā muša (Stomoxys calcitrans). Uz dzīvniekiem un cilvēka sīvā muša uzturas tikai asins sūkšanas brīdī. Parasti tās var novērot sēžam uz mājdzīvnieku novietņu sienām. Viena no biežāk sastopamajām sugām ir istabas muša (Musca domestica). Šī muša var pārnēsāt daudzu infekcijas slimību ierosinātājus.
Miģeles ir sīki, vārīgi odveidīgie divspārņi ar garām kājām. To kāpuri dzīvo dažādās vietās – ūdenī, mitrā augsnē, augu atliekās, mēslos u. c. Miģeļu mātītes sūc citu kukaiņu asinis (hemolimfu), bet dažas sugas arī siltasiņu dzīvnieku, arī cilvēka asinis, piemēram, Culicoides pulicaris. Savukārt tēviņi sūc ziedu nektāru. Asinssūcējas sugas var pārnest tularēmijas un onkocerkozes ierosinātājus. Latvijā miģeles nav pētītas, domājams, varētu būt ~100 sugu.
Knišļi – pēdējos gados vislielākās nepatikšanas dzīvnieku īpašniekiem ir sagādājuši tieši šie kukaiņi. Tie ir nelieli (2 - 4 mm) odveidīgo apakškārtas divspārņi. Vairāku knišļu sugu mātītes ir asinssūcējas. Knišļi parasti aktīvi ir no rītiem un vakariem. Tie nelido tad, ja dienā ir augsta gaisa temperatūra, zems mitruma līmenis un vējš, kā arī naktīs. Knišļi (Simuliidae) olas dēj lēni tekošā, seklā ūdenī, kur no tām izšķiļas kāpuri. Knišļi masveidā savairojas karstā jeb sutīgā laikā, kad pazeminās ūdens līmenis ūdens baseinos, tas ir pietiekoši silts un šāda veida ūdenskrātuves apkārtnē ir daudz. Knišļi koduma vietā ievada siekalas, kas satur fermentus - dzīvnieka organismam svešas olbaltumvielas, kas var ierosināt alerģiskas reakcijas. Katram dzīvniekam, atkarībā no organisma individuālajām īpatnībām, uz knišļu kodumiem ir atšķirīga reakcija. Koduma vietā var veidoties tikai iekaisums, bet, ja kodumu ir daudz, dzīvniekam var iestāties anafilaktiskais šoks un dzīvnieks no sirdsdarbības un elpošanas traucējumiem iet bojā.
Latvijā konstatētas 30 sugas (pasaulē zināmas > 1200 sugas). Pie mums pazīstamākās asinssūcējas sugas ir Simulium verecundum un Schönbaueria pusilla.
Kā pasargāt mājdzīvniekus no asinssūcēju kukaiņu uzbrukumiem
Ko darīt, ja mājdzīvnieki tomēr ir sakosti
Ja Jums rodas aizdomas, ka Jūsu dzīvnieku ir smagi sakoduši asinssūcēji kukaiņi, piemēram, knišļi, tad nekavējoties vediet to (vēlams transportēt nevis dzīt) uz novietni vai zem nojumes un nekavējoties izsauciet un rīkojieties pēc veterinārārsta norādījumiem!
Avots: pvd.gov.lv
Comments